tio,
ke cxiuj homoj estas gxentilaj kaj afablaj kaj ecx bonfarantaj
al mi, mi kredas.
HILDE
Jes, kaj gxi ja ne estas dangxera.
LYNGSTRAND
Ne, gxi tute ne estas dangxera. Tion mi komprenas laux via patro.
HILDE
Kaj vi ja sanigxos tuj kiam vi forvojagxos.
LYNGSTRAND
Jes ja. Tiam mi sanigxos.
BOLETTE
(kun floroj) Jen, sinjoro Lyngstrand, -- metu tiujn cxi en la
butontruon.
LYNGSTRAND
Ho, mil dankojn, frauxlino! Estas ja tro gxentile de vi.
HILDE
(rigardas malsupren dekstren) Jen ili venas sur la vojo.
BOLETTE
(Ankaux sxi rigardas malsupren.) Se ili nur sciu kie ili flankeniru.
Ne, nun ili prenas eraran vojon.
LYNGSTRAND
(ekstaras) Mi kuros malsupren al la turnigxo kaj voku al ili.
HILDE
Tiam vi devas tre lauxte krii.
BOLETTE
Ne, vi ne devas. Vi denove farigxos laca.
LYNGSTRAND
Ho, malsupren estas facile.
(Li eliras dekstren.)
HILDE
Jes, malsupren, jes. (postrigardas lin) Nun li ecx saltas! Kaj li
ne memoras, ke poste li devas supreniri.
BOLETTE
Kompatindulo --.
HILDE
Se Lyngstrand proponus geedzigxon al vi, cxu vi lin akceptus?
BOLETTE
Cxu vi frenezigxis?
HILDE
Ho, mi ja pensas, ke se li ne havus tiun difekton. Kaj se li ne
baldaux estus mortanta. Cxu vi _tiam_ akceptus lin?
BOLETTE
Mi opinias, ke estus pli bone ke _vi_ prenus lin.
HILDE
Ho certe ne. Li ja nenion posedas. Li ecx ne havas suficxe por
vivteni sin.
BOLETTE
Kial vi do okupigxas tiel multe pri li?
HILDE
Ho, tion mi ja nur faras pro tiu difekto.
BOLETTE
Mi tute ne rimarkis, ke vi kompatas lin pro _tio_.
HILDE
Ne, mi ecx ne faras. Sed estas tiel tente.
BOLETTE
Kio?
HILDE
Rigardi lin, kaj igi lin rakonti, ke ne estas dangxere. Kaj ke li
povos iri eksterlanden, kaj ke li farigxos artisto. Tiun cxion li
kredadas kaj estas kontenta profunde en la animo. Kaj tamen el tio
nenio farigxos. Neniam. Cxar li ne vivos tiel longe. Estas por mi
ekscite pripensi tion.
BOLETTE
Ekscite!
HILDE
Jes, gxuste ekscite. Tion mi permesas al mi.
BOLETTE
Fi, Hilde, vi vere estas acxa infano!
HILDE
Mi ecx volas esti. Spite! (rigardas malsupren) Nun fine!
Aspekte Arnholm ne sxatas supreniri. (turnas sin) Sed al aliajxo,
-- cxu vi scias, kion mi vidis sur Arnholm cxe la mangxotablo?
BOLETTE
Nu?
HILDE
Imagu, -- liaj haroj komencas defali -- tie supre, meze sur la kapo.
BOLETTE
Ho, babilajxo! Ne estas vero.
HILDE
Jes. Kaj li havas sulkojn cxe ambaux okuloj. Je Dio, Bolette, ke vi
pov
|